Fon Rīši (Riesch) bija sena Cīrihes patriciešu ģimene, kas vēlāk pārcēlās uz Saksijas elektorātu un ieņēma tur augstus  amatus. 

Barons Volfgangs fon Rīšs (Wolfgang von Risch *  1712.  - † 1776.) bija imperatora un karaliskās Saksijas slepenpadomnieks (augsta civildienesta pakāpe). Viņš bija precējies ar Helēnu d'Orvilu fon Lēvenklo (Helene d'Orville von Löwenclau * 1724.  - † 1803.), kuras ģimene nāca no Orvilas ciema netālu no Valensjēnas ( Pa de Kalē ), Francijā. Viņu ģimenē bija trīs bērni:

1749. g. 2.martā dzimis barona Wolfganga Rīša vecākais dēls Īzaks (Isaak Wolfgang von Riesch).

1750.g. 2.augustā Vīnē piedzima otrs dēls - Johans Zigismunds (Johann Sigismund von Riesch).

1755. g. 12. maijā Vīnē dzimusi meita Helene Marie Esther Riesch (vēlāk fon Felkerzāma, Chomas).

1766. gadā barons fon Rīšs nolēma kopā ar ģimeni pārcelties no Austrijas uz Saksiju un apmesties uz pastāvīgu dzīvi Nešvicas (Neschwitz) muižā.  Volfgangs fon Rīšs nolīga Saksijas galma arhitektu Frīdrihu Augustu Krubsaciusu, kurš bija kļuvis pazīstams ar Drēzdenes lauku mājas celtniecību, lai uzbūvētu Nešvicā jaunu, lielu baroka stila pili. Jaunās pils celtniecība ilga līdz 1775. gadam, bet pēc tam Frīdrihs Krubsaciuss dodas uz Valtenberģu muižu, lai uzceltu tur jaunu muižas kungu māju - pili arī Volfganga Rīša znotam - Gustavam f. Felkerzāmam.

1771. gadā Volfganga f. Rīša meita Helene Maria Estere  Vīnē apprecējās ar Sakšu diplomātu un Valtenberģu muižas mantinieku Gustavu Georgu fon Felkerzāmu  (Völckersahm).

1776.g. 8. jūlijā Barons Wolfgangs fon Risch nomira. Nešvicas īpašumu mantoja vecākais dēls Īzaks, kurš bija Saksijas kūrfirsta slepenpadomnieks un Polijas karaļa kambarkungs Drēzdenē. 

1792. gadā Īzaks tika paaugstināts grāfa pakāpē. Viņš bija pazīstams kā mecenāts, mākslas cienītājs. Cita starpā, viņš bija noteicis, ka no muižas ienākumiem ir jāpalīdz trūcīgajiem, kuri dzīvo apkārtējos ciematos, kas pieder muižai. Viņš arī finansēja ārsta pakalpojumus trūcīgajiem slimniekiem.

1810. gada 25. martā Grāfs Īzaks fon Rīšs nomira, un Nešvicas īpašumu pārņēma viņa brālis, Austrijas imperatora kavalērijas ģenerālis Johans Sigismunds Grāfs fon Rīšs. Viņš turpināja pārvaldīt muižu sava tēva un brāļa garā, taču nespēja novērst to, ka 1813. gadā Nešvica cieta nopietnus postījumus Atbrīvošanas karu laikā pret imperatoru Napoleonu un ar tiem saistīto kauju rezultātā. 

1821. gadā Johans Sigismunds nomira. Viņa dēls no otrās laulības, Johans Volfgangs Sigismunds Grāfs fon Rīšs, pārņēma īpašumus 1843. gadā pēc tam, kad viņa brālis Francs Sigismunds un viņa dēls Francs Teodors f. Rīši kādu laiku bija bijuši muižas īpašnieki, bet gandrīz nemaz nebija dzīvojuši Nešvicā.

Dēļ tā, ka Rīšu ģimenei vairs nebija bērnu - dzimtas turpinātāju, Rīšu ģimenes mantojums 19. gadsimta beigās nonāca pie Livonijas atzara - Volfganga Rīša meitas Helenes Marias Esteres fon Felkerzām (Riesch) pēcnācējiem no mums labi zināmās, dižciltīgās Fītinghofu dzimtas. 

 Īsi sakot: Helene Maria Estere fon Felkerzām (Riesch) bija Arnolda Juliusa fon Fītinghofa vec-vecmāmiņa.

Arnolds Julius fon Fītinghofs mantojumu pieņēma un lai pasvītrotu dižciltīgo radniecību, pieņēma uzvārdu fon Fītinghofs-Rīšs. 

1904. gadā sadalot savu īpašumu, Arnolds Julius f. Fītinghofs-Rīšs Nešvicas majorātmuižu atdeva vecākajam dēlam Harijam, kurš tur saimniekoja līdz 1939. gadam (miris 1942. gada 19. janvārī) kad īpašumu pārņēma viņa vecākais dēls, pēdējam Nešvicas Barons Arnolds Harijs Konrāds Oskars Brīvkungs fon Fītinghofs-Rīšs (Arnold Harry Konrad Oskar Frhr. von Vietinghoff-Riesch). 

Arnolds (III) pārveidoja Nešvicu par priekšzīmīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu. Viņš muižā izveidoja Nešvicas putnu rezervātu, kas pastāvēja līdz 1945. gadam. Arnolda fon Fītinghofa-Rīša darbs padarīja Nešvicas vārdu zināmu tālu aiz Saksijas robežām.

   Otrā pasaules kara pēdējās dienās Nešvicas pils stipri cieta un dažas ēkas pils teritorijā tika pilnībā iznīcinātas. Nešvicas jaunais mērs, kuru iecēla padomju okupācijas vara, atļāva izlaupīt Jauno pili. Tā rezultātā divas nedēļas pēc kara beigām, 1945. gada 20. maijā Vasarsvētkos, pils tika aizdedzināta un nodega līdz pamatiem, iznīcinot putnu novērošanas centra vērtīgos dokumentus un visu citu, kas vēl nebija izlaupīts. Šajā pašā gadā baronam Arnoldam (III) fon Fītinghofam Nešvicas īpašums tika atsavināts (zemes reformas ietvaros) un pils teritorija tika pasludināta par publisku īpašumu.

Arnolds fon Fītinghofs-Rīšs nomira 1962. gada 02. aprīlī (66 gadu vecumā).

Šobrīd Nešvicas pils un parks ir Nešvicas pašvaldības īpašums.