Margareta fon Falkenberg
Margareta von Falkenberg (Blanckenfeld)
* 1528. - † 1572.
1528. gadā Livonijas poļu bruņniecības vecākā (hauptmaņa) Fransa Joahimsona fon Blankenfelta (no Valmieras (Wollmar) un Blankenfeltshoff) un Kunigundas fon Tīzenhauzenas meita.
1549. gada 13. janvārī Valmierā 21 gadus vecā Margareta fon Blankenfelde (Margareta von Blanckenfeld *1528. – †1572.) apprecas ar Livonijas mestra Maršalu Balceru fon Falkenbergu (Marskalk Baltzar Melkersson von Falkenberg, *1526 - †1557). Pēc kāzām viņi apmetās uz dzīvi Salisburgas muižā.
No visiem fon Falkenbergu bērniem izdzīvoja tikai Henriks un viņa vecākā māsa Anna.
1557. gadā, 23. aprīlī (Jura dienā) Balcers f. Falkenbergs nomira (31 gada vecumā) un 4. maijā tika apglabāts Mazsalacas baznīcā, altāra telpā. Turpmākos gadus Valtenberģu muižu pārvalda Margareta fon Falkenberga.
Šī paša gada 4. jūnijā (piektdienā pirms vasarsvētkiem) tiek sastādīts dokuments, kas varētu būt paredzēts kā mirušā Balcera fon Falkenberga mantojuma apliecinājums. Tajā nostiprinātas Falkenbergu dzimtas tiesības uz Salisburgas īpašumu. Dokumentu apstiprina Kurzemes un Sāmsalas - Vīkas bīskaps Johans V fon Minhauzens (Johannes von Münchhausen), dokumentā vēl minēts Heinrihs fon Gālens (Heinrich von Galen) - Rūjienas pils pārvaldnieks (komturs). Dokumenta apakšā redzamie zīmogi norāda, ka par šo apstiprinājumu ir samaksāta pilna nodeva un bīskapa kanceleja to ir atzinusi par augstākās prioritātes aktu.
Ap 1557. gadu Livonija (mūsdienu Vidzeme un daļa Igaunijas) atradās uz katastrofas sliekšņa. Tas bija klusums pirms vētras, kurā gaisā virmoja spriedze, iekšējas nesaskaņas un nenovēršama lielvalstu iebrukuma draudi. Livonijas konfederācija nebija vienota valsts, bet gan vājš piecu valstiņu veidojums. Tieši ap 1556.–1557. gadu norisinājās tā sauktais Koadjutoru karš — iekšējs konflikts starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapu. Visticamāk ka Balceram fon Falkenbergam nebija testamenta, tādēļ atraitnei nācās meklēt veidu kā nodrošināties lai dzimtas īpašumi šajā nestabilajā situācijā netiktu atsavināti.
1558. gadā sākas Livonijas karš starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (kara pirmais posms 1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās Lietuvas lielkņaziste (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts), arī Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570). Karš ar pārtraukumiem turpinājās 25 gadus (1558—1583) un beidzās ar Krievijas caristes sakāvi. Kara rezultātā Livonija bija pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.
Balcera f. Falkenberga atraitnei Margaretai nācās pārvaldīt Salisburgas muižu un tikt galā ar divu mazu bērnu audzināšanu. Lai atvieglotu šo nastu, Margareta apprecējās ar savu otro vīru – kavalērijas virsnieku Martinu fon Boldeku (Martin von Boldeck). Par šo kungu sīkākas ziņas pagaidām nav izdevies atrast, zināms vien, ka viņa laulība ar Margaretu nebija ilga.
1563. gada 10. jūnijā Margaretas brāļi Franss un Kristofers fon Blankenfelti Salisburgas muižā Martinu f. Boldeku noslepkavoja. Kāds tam bija iemesls, pagaidām nav zināms. Vēlāk Margareta savā 3. laulībā, apprecējās ar iepriekšējā vīra, nelaiķa Martina brāli Tomasu fon Boldeku, kurš tā pat kā viņa brālis, bija kavalērijas virsnieks.
1566. gadā, pēc Livonijas un Lietuvas reālūnijas izveidošanas, par pirmo Livonijas hercogu kļūst Sigismunds II Augusts, bet jau četrus gadu vēlāk Livonijas teritoriju ir iekarojuši krievi un 1570. gadā Maskavā kronē Hercogu Magnusu (Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis *1540.- †1583.) par Livonijas karali. Nonācis amatā Hercogs Magnuss pārskata īpašumus jauniegūtajās Livonijas teritorijā un saviem uzticamajiem līdzgaitniekiem un cīņu biedriem piešķir muižas. Viens no tādiem ir Henriks fon Ungerns (Heinrich von Ungern *1547. - †1603.). Viņš kļūst par Ibdenes zemju (Salisburgas muižai blakus esošās zemes, kas laika gaitā tiek pievienotas un atdalītas no Salisburgas muižas) īpašnieku. No viņa arī cēlies Ungurmuižas (saukta arī par Mazo Ungurmuižu) nosaukums. Hercogs Magnuss Salisburgas muižu neatņem, tā paliek Margaretas Falkenberg – Boldek īpašumā.
1567. gada 14. augustā Perkules (Pürckeln , latv. - Ungurpils) muižā tiek noslēgta vienošanās par Annas fon Falkenberg un Vīganda fon Gilsena saderināšanos un laulībām .
1568. gadā (17 gadu vecumā) Margaretas meita Anna fon Falkenberga tiek izdota pie vīra Vīganda fon Gilsena (Wigant von Gilsen *1547. – †1577.). Saskaņā ar noslēgto laulības vienošanos. Turpmākos deviņus gadus viņa kopā ar savu vīru Vīgandu f. Gilsenu saimnieko Salisburgas muižā. Viņu laulībā piedzima pieci bērni: Otto, Henriks, Ernests, Vīgands un meita Maria.
1572. gadā Margareta f. Falkenberga tik smagi saslimst, ka sešus mēnešus nespēj piecelties no gultas, līdz 24. augustā Valtenberģu muižā nomirst 44 gadu vecumā. Viņa tiek apglabāta Rūjienas baznīcā (kā rakstīts Henrika Falkenberga dienasgrāmatā).
Turpmāk Valtenberģu muižā saimnieko Anna un Vīgands fon Gilseni.