Konrāds fon Falkenbergs 

(Conrad Falkenberg af Trystop) 

* 1591. - † 1654.

un

Melkers fon Falkenbergs 

(Melker Falkenberg af Bålby)

* 1597. - † 1651.

     1591. gada 12. decembrī Henrikam un Elizabetei fon Falkenbergiem, kuri tobrīd dzīvo Ērģemes pilī (Ermes), piedzimst dēls Konrāds (Conrad von Falkenberg * 1591. - † 1654.).

  Pēc sešiem gadiem, 1597. gada decembrī f. Falkenbergiem, kas tagad apmetušies Kirrumpē (Kirrumpä) pilī, piedzimst dēls, kuram vecāki dod vārdu Melkers (Melker von Falkenberg *1597.- † 1651.).

   1602. gadā ģimenes galva Henriks f. Falkenbergs pieņem lēmumu - pamest Livoniju un pārcelties uz Zviedriju, ar nodomu – būt uzticīgs Zviedrijas karalim, veicot diplomāta darbu Zviedrijā. Sākumā Zviedrijā viņš ierodas viens. Sieva un bērni paliek Livonijā, gaidot kad Henriks atradīs drošu vietu, kur apmesties un iekārtosies valsts dienestā.

   1603. gadā Hercogs Kārlis Falkenbergiem par lēņu zemi piešķir Tristorpu, Nērkes novadā (Trystorp, Närke, Sweden), ar nosacījumiem – jāsaimnieko maksājot visas noteiktās valsts nodevas, nodokļus un jāpierāda lojalitāte kalpojot Zviedrijai. Kamēr tēvs Henriks iekārto jauno mājvietu Zviedrijā, dēli Konrāds (tobrīd 12 gadi) un Johans (tobrīd 9 gadi) Livonijā ir spiesti bēgt no kara. Vispirms abi dēli tiek aizvesti uz Rēveli (Tallinu), pēc tam uz Sāmsalu, no kurienes augustā ar kuģi tiek pārvesti uz Zviedriju un dodas satikt tēvu, viņu jaunajā saimniecībā Trystopā, Nērkes novadā.

   1603. gada augustā, pēc ierašanās Zviedrijā, ar tēva gādību Konrāds tiek iekārtots karalienes Kristīnas svītā, kā pāžs, bet no 1609. līdz 1615. gadam viņš pavada Hercogu Kārli Fīlipu ceļojumā uz Vāciju.

   1613. gadā kaujā pie Novgorodas iet bojā Henrika f. Falkenberga dēls Johans. Šajā pašā gadā jaunākais no dēliem Melkers (16 gadu vecumā) uzsāka valsts dienestu, kā Zviedrijas kanclera (rikskansler) Aksela Oksenstjernas (Axel Oxenstierna) pāžs, bet trīs gadus vēlāk pārgāja karaļa dienestā.

  1621. gadā abi Henrika f. Falkenberga dēli Konrāds un Melkers pārņēma no tēva tiesības uz Valtenberģu (Salisburg) muižu.

   1622. gadā (31 gada vecumā) Konrāds f. Falkenbergs iestājas Zviedrijas militārajā dienestā, kapteiņa pakāpē.

    1624. gadā zviedru valdība Livonijā liek pārmērīt zemes, notiek Vidzemes pirmā "Arklu revīzijā" kurā minēts: "Valtenberģu  muižai, kas Falkenbergiem pieder, ir trīs zemnieki - vārdā:

• Jakob Vever;
• Dukša Hermaņa atraitne;
• Kide Mačs.

    1625. gadā Konrāds f. Falkenbergs kopā ar savu jaunāko brāli Melkeru naturalizējās par zviedru dižciltīgo un tika iecelts trešajā šķirā ar nr. 75, (kas vēlāk tika mainīts uz 105). No šī brīža Zviedrijā tiek izveidoti divi Falkenbergu dzimtas atzari: Trīstopas (Trystop) un Bolbī (Bålby). Konrāds naturalizējās kā Falkenbergs no Trīstorpas (Falkenberg af Trystorp), bet brālis Melkers kā Falkenbergs no Bolbī (Falkenberg af Bålby).

    1627. gadā jaunākais no brāļiem - Melkers kļūst par kavalērijas virsnieku, tomēr drīz vien armijas dzīve viņam apnīk un arī viņš iesaistās Zviedrijas administratīvajā dienestā.

    1630. gadā Melkers tiek nosūtīts uz Holandi, lai palīdzētu brālim Konrādam, kurš tur jau no 1628. gada bija iecelts par tirdzniecības pārstāvi. Sākotnēji bija paredzēts, ka Melkers pēc sešu mēnešu praktizēšanās nomainīs savu brāli Konrādu tirdzniecības pārstāvja amatā, bet viņš izrādījās tirdzniecības lietās nemākulīgs un slikts palīgs, tāpēc 1632. gadā viņš tiek no Holandes atsaukts.

    1631. gada 2. jūlijā karalis Gustavs II Ādolfs apstiprina kapteinim Konrādam un karodzniekam Melkeram fon Falkenbergiem Valtenberģu muižu un Rūjienas daļā atrodošos Muke (Jenku) ciemu un līdz ar to arī tur piederīgo krogu pie "garā tilta" (Rūjienā) un Ķirbižu muižu (kuru J. Tizenhauzens par 5 000 dālderiem savulaik bija ieķīlājis viņu tēvam Henrikam fon Falkenbergam).

   Šī paša gada septembrī Konrāds paziņoja Zviedrijas valsts kancleram Grāfam Akselam Oksenstjernam par savu saderināšanos ar kanclera brāļa meitu Baronesi Katrīnu Bondi (Baroness Catharina Bonde), valsts padomnieka Kārļa Bondes (Baron Carl Filipsson Bonde) meitu. Laulības noslēgšanu bija mudinājis Konrāda tēvs Henriks f. Falkenbergs, savukārt kanclera brālis Gabriels Gustafsons Oksenstjerna (Friherre Gabriel Gustafsson Oxenstierna) vēstulē Akselam skarbi izteicās par radošanos ar ārzemnieku Falkenbergu. Arī kanclers ar savu kopumā kritisko attieksmi pret Livonijas muižniecību ar paredzētajām laulībām nebija apmierināts. Neskatoties uz to, laulība notika un šis notikums paaugstināja gan Konrāda, gan viņa ģimenes sociālo stāvokli.

   1632. gadā karalis nolēma izmantot Melkeru karaspēka administrēšanā Vācijā, sākotnēji kā padomnieku, bet no 1632. gada agrā rudenī Melkers tika iecelts par ģenerālkomisāru Magdeburgā, Halberštatē u.c. vietās.

   1633. gadā Konrāds f. Falkenbergs (41 gada vecumā) apprecas ar 19 gadus veco Baronesi Katarīnu Bondi (* 1614. – † 1652.) Viņu laulībā piedzima 12 bērni.

    1637. gadā Konrādu iecēla par Kalmāras gubernatoru, savukārt viņa brālis Melkers rudenī tika iecelts par Turku apriņķa un Ālandu salu gubernatoru, bet arī šim amatam viņš nebija īsti piemērots, jo neprata somu valodu, tādēļ nevarēja saprasties ar vienkāršo tautu un izprast viņu vajadzības, lai varētu efektīvi pārvaldīt viņam uzticēto apriņķi.

   1639. gadā Zviedrijas karaļa vietnieks Somijā, Melkers Falkenbergs (viņš arī Valtenberģu muižas īpašnieks) pārdod ķīlas tiesības uz Ķirbižu muižu Bistervoldes īpašniekam Fabiānam fon Aderkasim, kam Zviedrijas Ķēniņiene Kristīna ķīlu īpašumu tiesības pārvērš īpašumā.

   1642. gadā Malkers pameta Turku un 1645. gadā tiek iecelts par Stokholmas gubernatora vietnieku.

   1646. gada 5. jūnijā Konrādam un Katarīnai fon Falkenbergiem piedzima astotais dēls Gabriels (Gabriel Conradsson Falkenberg af Sandemar *1646.  - †1714.), nākamais Valtenberģu muižas īpašnieks.

   1648. gada janvārī Melkers tiek iecelts par padomnieku Zviedrijas Kara koledžā.

  1651. gada februārī Melkers Stokholmā nomira (54 gadu vecumā) un tika apglabāts Ridarholmas baznīcā, kas pazīstama kā Zviedrijas karaļu un augstmaņu apbedījumu vieta. 

  Valtenberģu muiža (nedalīta) paliek Konrāda f. Falkenberga īpašumā .

   1652. gada 25. martā mirusi Konrāda sieva Katarīna. Šī paša gada 24. decembrī Konrāds tiek paaugstināts bruņinieku kārtā un tiek iesaistīts valsts dienestā. Viņš ir viens no Zviedrijas tirdzniecības sabiedrības direktoriem. 

  1654. gada 24. martā Konrāds fon Falkenbergs nomira (63 gadu vecumā) Bērstorpā un ir apglabāts blakus sievai Katrīnai Hasles baznīcā (Hassle kyrka).

     Falkenbergu ģimene kopumā Zviedrijā bija ieguvis zemnieku mocītāju reputāciju. Konrāds fon Falkenbergs tiek raksturots kā īgns, grūti pārvaldāms, skarbs, autoritatīvs un pašpārliecināts, tomēr tikpat droši var teikt, ka viņam piemita neparastas darba spējas un daudzējādā ziņā viņš bija kompetents, iniciatīvas bagāts un zinošs ierēdnis. Viņš tiek uzskatīts par sava laika vadošo speciālistu vara jautājumos.

   Arī Melkers tiek raksturots kā aprobežots un nesavaldīgs tips, kam bijušas problēmas gan ar padotajiem, gan arī ar ļaudīm savā īpašumā Balbijā, Zviedrijā. Nav ziņu, ka Konrāds vai Melkers f. Falkenbergi jebkad būtu uzturējušies Valtenberģu muižā, iespējams ir bijuši daži īsi apmeklēumi, lai dotu norādījumus pārvaldniekiem un iekasētu īpašniekiem pienākošos tiesu.

 Pēc Konrāda f. Falkenberga nāves Valtenberģu muižu manto viņa dēls Gabriels (Gabriel Falkenberg af Sandemar).