Juliana fon Fitinghof

Juliana Marianna von Vietinghoff (dz. Völkersahm)

* 1777. – † 1851.

   Juliana Marianna bija jaunākā no trīs Gustava Georga fon Felkerzāma meitām, bet tieši viņa pēc tēva nāves saņēma mantojumā  Valtenberģu muižu.

Vecākā no trim māsām  - Sofija neapprecējās.

   1794. gada 28. jūlijā Mazsalacas luterāņu draudzes baznīcā tiek salaulāti Helēna Gertrūde fon Felkerzāma (vidējā no trim māsām) ar baronu, majoru Otto Gustavu fon Krīdeneru (Otto Gustav Nils von Krüdener *1766. – †1838.), Krievijas cariskās armijas virsnieku, kurš savas karjeras laikā ieņēma šādus amatus:

• 1809. gadā pulkvežleitnants — policijas priekšnieks Sanktpēterburgā,
• 1812. gadā — Rīgas policijas priekšnieks pulkvedis,
• no 1818. līdz 1824. gadam Permas gubernators, pilsētas padomnieks.
• Vēlāk Senāta heraldikas meistars Tērbatā.

   Viņu laulībā dzimuši 6 bērni: 3 dēli un 3 meitas. Ģimene seko Otto Gustavam f. Krīdeneram un apmetas uz dzīvi viņa dienesta vietās, bet mūža nogali pavada Tērbatā (Dorpat). Otto Gustavs un Helēna Gertrūde miruši Tērbatā, bet apglabāti fon Fītinghofu dzimtas kapos, Mazsalacas luterāņu draudzes kapsētā.

   1795.gada 24. augustā Mazsalacas luterāņu draudzes baznīcā tiek noslēgta laulība starp Juliānu Felkerzāmu (jaunāko no māsām) un Krievijas cariskās armijas majoru Reinholdu fon Fītinghofu (Reinhold Johann Peter von Vietinghoff *1770.- †?). Līgavainis nāca no Livonijas igauņu daļas, Vīlandes apriņķa, kur viņam piederēja Imaveres (Immafer) un Vereveres (Werrefer) muižas, netālu viena no otras. Viņu laulībā dzimuši 3 dēli. 

   Jaunākais no Fītinghofu dēliem - Kārlis Arnolds vēlāk apprecēsies ar savu māsīcu Julianu Agnesi fon Krīdeneri un viņu pēcnācēji turpinās Valtenberģu muižas īpašnieku līniju.

   1801. gada 27. janvārī Gustava fon Felkerzāma meitai Juliānai un Reinholdam Fītinghofiem piedzima pirmais bērns, tas bija dēls. Valtenberģu muižas īpašnieks Gustavs Georgs fon Felkerzāms tobrīd bija smagi slims un šī paša gada 1. martā nomira, bet 11. martā Mazsalacas luterāņu draudzes mācītājs Johans Andreas f. Cimmermanis Valtenberģu muižā kristī jaundzimušo zēnu, dodot viņam vectēva vārdu: Gustavs Georgs (Gustav Georg von Vietinghoff).

   1803. gada 27. janvārī fon Fītinghofiem piedzima otrais dēls - Kārlis (Reinhold Carl von Vietinghoff *1803. – †1842.). Jaundzimušā kristības notiek 15. februārī. Šajā pašā gadā Valtenberģu muižu, caur Gustava Georga fon Felkerzāma mantojuma dalīšanu par 90.000 dālderiem savā īpašumā saņem jaunākā meita Julianna Fītinghofa (dzimusi Völckersahm), Krievijas impērijas armijas majora Reinholda Fītinghofa sieva.

1804. gadā 15. jūlijā fon Fītinghofiem pasaulē nāk trešais dēls Kārlis Arnolds (Carl Arnold von Vietinghoff *1804. – †1848.). Jaundzimušā kristības notiek 17. augustā.

  1805. gadā Gustava Felkerzāma atraitne Helēne (Helene von Völckersahm) apprecas 2. reizi ar francūzi, vārdā: Fransuā Žozefs Ševaljē de Šomass (Francois Josephe Chevalier de Chomas). Pēc kāzām viņi pārceļas uz Tartu (Dorpat), kur dzīvo līdz mūža galam.

  1806. gadā decembrī Juliānas vīrs, majors Reinholds fon Fītinghofs Krievijas impērijas karaspēka sastāvā tiek sūtīts karā. Viņš caur Viļņu, Grodņu un Bjalastoku dodas uz Prūsiju, lai piedalītos krievu – franču karā. Par karā pieredzēto viņš raksta savā dienasgrāmatā, daļa no kuras publicēta Baltische Monatsschrift 41 Jahrgang, Heft 1, 3 März 1899, 47 Band, Riga Jonck & Poliewsky. Iespējams, ka šis karagājiens viņam bija liktenīgs, jo citas ziņas par viņa gaitām nav atrastas (pagaidām). Nav zināms arī viņa miršanas gads un vieta.

      1822. gada 27. janvārī Gustavs Georgs kļūst pilngadīgs un kā fon Fītinghofu vecākais dēls var kļūt par pilntiesīgu un rīcībspējīgu Valtenberģu muižas īpašnieku.