Gerda fon Fītinghofa

Gerda Eugenie von Vietinghoff (dz. fon Laurell)

*1873. - † 1959. 

1873. gada 29. oktobrī Viļņā, Adriana Gerharda un Jūlija (dz. fon Krīdener) Laurelu ģimenē piedzima meita Gerda Anna Eugenia.

1890. gadā (16 gadu vecumā), Varšavā Gerda apprecējās ar Emīlu fon Volfu (Albert Emil Baron von Wolff).

1893. gada 2. novembrī plkst.10-tos no rīta Košķeles muižas Valdekas (Liel-Ruļļu) īpašumā Emīlam un Gerdai fon Volfiem piedzimst meita Estere Valda Lēne Stefānija Gerda (Oester Walda Lene Stephanie Gerda Baroness von Volff). Jaundzimušo kristīja Mazsalacas luterāņu draudzes mācītājs Gotholds Kīglers, 8. decembrī, Valdekas pilī. Kā krustvecāki svinībās klāt bija:

• Voldemārs Stefans Gotlībs, barons fon Volfs -jaundzimušās vectēvs;
• Nellija, baronese fon Volfa, dzimusi fon Levisa;
• Marija fon Levisa.

1901. gada 27. martā, plkst. 23-os Košķeles muižas Valdekas (Liel-Ruļļu) īpašumā Emīlam un Gerdai fon Volfiem piedzimst meita Barbara Missi (Barbara Missie Freiin von Wolff 27.03.1901. - ?). 27. maijā Valdekas pilī jaundzimušo kristī Mazsalacas luterāņu draudzes mācītājs Grāve. Kā bērna krustvecāki minēti:

• Baronese Misi fon Engelharta (Baronine Missi von Engelhardt);
• Baronese Marija fon Levisa (Baronesse Mary von Löwis), kura nebija klāt;
• Kambarkungs Arists Barons fon Volfs (Kammerherr Arist Baron v. Wolff) – jaundzimušās tēva brālis.

   Drīz pēc tam Emīla un Gerdas fon Volfu laulība tiek šķirta. Kā iemesli tam tiek minēti Emīla f. Volfa pārāk lielā aizraušanās ar medībām un zirgu skriešanās sacīkstēm, dēļ kā ģimene tiek atstāta otrajā plānā. Nevar arī noliegt, ka Gerdai bija radušās simpātijas pret galanto un iznesīgo vīra darījumu partneri Oskaru fon Fītinghofu.

1907. gada 29. augustā Alūksnē (Marienburg) Gerda apprecas ar Oskaru fon Fītinghofu.

1908. gadā Oskaram un Gerdai fon Fītinghofiem piedzimst dēls Arnolds Hans.

   Ģimene dzīvo Jūrmalā un cer atjaunot Valtenberģu muižu, kuru Oskars f. Fītinghofs saņēma mantojumā no tēva Arnolda Juliusa. 

   1911. gadā izdodas saņemt aizdevumu un atjaunot Valtenberģu  pils jumtu, bet ar to arī sapnis par pils atjaunošanu beidzas. Postījumi ir pārāk lieli un naudas nepietiek. Arī politiskā situācija nav Fītinghofiem labvēlīga. Sākas kari, mainās varas, atliek vien samierināties ar to, kas atlicis no senās godības. 

   1920. gadā jaundibinātā Latvijas valsts īsteno Agrāro reformu Valtenberģu muižas zemi sadalot. 

   1921. gadā Valtenbergas pagasta padome nolemj piešķirt Valtenberģu muižas centra daļu (70 pūrvietas, jeb 94.2 ha) starp muižu un miestu, kopā ar dažām ēkām, kā neatsavināmo daļu bijušajam īpašniekam Oskaram fon Fītinghofam (pēc vecākā mērnieka Dreimaņa projekta). Īpašuma nosaukums "Aizupes".

   1927. gada 4. martā tiek sastādīts dāvinājuma līgums, ar kuru Oskars f. Fītinghofs dāvina savai  sievai Gerdai (Gerda Eugenie von Vietinghoff (dzimusi fon Laurell) Valtenberģu muižas neatsavināmo daļu "Aizupes". Pēc diviem mēnešiem (1927. gada 5. maijā) Oskars fon Fītinghofs nomira. 

   Viss beidzas 1940. gadā, kad pamatojoties uz 1939.g. 8. decembrī pieņemtā likuma par vācu tautības izceļotāju lauku nekustāmo īpašumu pārņemšanu, vispirms 5. aprīlī Mazsalacas pilsētas un Mazsalacas pagasta pašvaldību kopsapulce nolēma paplašināt pilsētas robežas līdz dzelzceļam (pilsēta ieguva 18 jaunus apbūves gabalus no Mazsalacas pagasta "Aizupes" saimniecības), bet 27. jūnijā atlikušais Gerdas fon Fītinghofas īpašums "Aizupes" tiek nostiprināts zemesgrāmatā uz Vispārējās lauksaimniecības bankas vārda.

Gerda fon Fītinghofa mirusi 1959. gadā, Vācijā.