Gabriels fon Falkenbergs

(Gabriel Conradsson Falkenberg af Sandemar)

* 1646. - † 1714.

Ieņemtie amati un pagodinājumi:

• 1667. g. Kambarkungs Zviedrijas karaļa galmā;
• 1678. g. Sēdermanlandes (Södermanland) apriņķa gubernators;
• 1687. g. paaugstināts par Odensviholmas (Odensviholm) Baronu;
• 1689. g. Sēdertornas (Södertörn) gubernators;
• 1693. g. Zviedrijas karaļa Kārļa XI padomnieks;
• 1693. g. Turku Apelācijas tiesas priekšsēdētājs;
• 1693. g. paaugstināts par Grāfu Falkenbergu no Sandemāras (Sandemar);
• 1693. g. uzņemts Zviedrijas Bruņinieku namā ar numuru 38.

   Gabriels fon Falkenbergs (Gabriel Conradsson Falkenberg af Sandemar *1646. - †1714.) piedzima 1646.gada 5. jūnijā, Zviedrijā kā desmitais bērns Konrāda un Katrīnas f. Falkenbergu ģimenē. Vēlāk viņš kļuva Zviedrijas valsts ierēdni, Baronu un Grāfu.

   1654. gadā dalot tēva Konrāda f. Falkenberga mantojumu Gabriels (tobrīd 8 gadus vecs) saņēma Valtenberģu muižu, kas nebūt nebija vērtīgākais no tēva īpašumiem. Ņemot vērā, ka viņš nebija pilngadīgs, ar mantoto īpašumu viņš nevarēja brīvi rīkoties. Tā nu 20 gadus Gabriels formāli bija Valtenberģu muižas īpašnieks.

    1655. gada jūnijā Gabriels sāka studijas Upsalas Universitātē.

  1667. gada martā (20 gadu vecumā) viņš uzsāka savu karjeru Zviedrijas karaļa galmā kā kambarkungs, bet 1678. gada 28. augustā tika iecelts par Sēdermanlandes (Södermanland) apriņķa gubernatoru. 1687. gada 24. decembrī viņš tika paaugstināts par Odensviholmas Baronu, Odensvi apriņķī, Kalmāras zemē (Odensviholm i Odensvi socken, Kalmar län).

   Gabriela plānos nebija pārvaldīt īpašumu Livonijā, kur nu vēl pārcelties tur uz dzīvi, viņš nešauboties izlēma Valtenberģu muižu pārdot. 1674. gada 1. jūlijā Gabriels fon Falkenbergs, pārdod  Valtenberģu (Salisburg) muižu Bartolomejam Šaumam (Bartholomäus Schaum) par 3 500 dālderiem, kā brīvu īpašumu.

   1689. gada 10. martā Gabriels f. Falkenbergs kļūst par Sēdertornas (Södertörn) gubernatoru un  1693. gada 4. jūnijā par karalisko padomnieku (iekļauts Zviedrijas karaļa Kārļa XI padomē).

   1693. gada 4. jūnijā iekļauts Karaliskā padomē, no šī gada 7. jūnija viņš ir arī Turku pilsētas Apelācijas tiesas priekšsēdētājs, un viņam tiek piešķirts Grāfa tituls (ieviests 1693. gadā ar Nr. 38).

   1714. gada 30. maijā Gabriels fon Falkenbergs nomira un šī paša gada 30. jūnijā tika apglabāts Ridarholmas baznīcā (Riddarholms kyrkan), Stokholmā, kas ir Zviedrijas karaļu atdusas vieta. Šeit apglabāti arī viduslaiku karaļi, piemēram, Magnuss Ladulāss un Karls Knutsons Bonde (miris 1470. gadā). Visi nākamie Zviedrijas valdnieki (izņemot karalieni Kristīni) no Gustava II Ādolfa (miris 1632. gadā) līdz Gustavam V (miris 1950. gadā) ir apglabāti Ridarholmenas baznīcā. Gabriels fon Falkenbergs nebija precējies un pēcnācējus neatstāja. 

 Falkenbergu dzimtas četrām paaudzēm Valtenberģu muiža piederēja 127 gadus (no 1547. līdz 1674. gadam). Falkenbergu laiks Valtenberģu muižā bija beidzies.