Arnolds fon Fītinghofs

Arnold Juliuss von Vietinghof

*1833. - † 1918. 

   1833. gada 18. novembrī, Valmierā, pulksten 22-os vakarā bruģu tiesas adjunktam Kārlim Arnoldam un viņa sievai Julianai Karolinai fon Fītinghofiem piedzima pirmais bērns - dēls Arnolds Julius fon Fītinghofs (vēlāk Valtenberģu muižas īpašnieks). 1834. gada 3. janvārī, Sauļu muižā jaundzimušo kristī Mazsalacas draudzes mācītājs Frīdrihs Guleke. Kā svinībās klāt esoši krustvecāki minēti:

• Bruģu tiesas piesēdētājs Gustavs fon Fītinghofs (Gustav von Vietinghoff) - jaundzimušā tēva brālis;
• Gvardes leitnants Reinholds fon Fītinghofs (Reinhold von Vietinghoff) - jaundzimušā tēva brālis;
• Aleksandrs fon Krīdeners (Alexander von Krüdener) - jaundzimušā mātes brālis ;
• Asesors Hamilkārs fon Felkerzāms (Hamilkar von Voelkersahm);
• Kārtības tiesnesis (ordnungsrichter) Gustavs fon Bergs (Gustav von Berg);
• Tiesas padomnieks (hofrat) Dr. fon Girgensons (Dr. von Girgensohn);
• Majora kundze Jūlija fon Fītinghofa, dzimusi baronese fon Felkerzāma (Baronesse v. Voelkersahm) - jaundzimušā vecmāmiņa;
• Viņas Ekselence, īstenā valsts padomniece Helēne fon Krīdenera (Helene von Krüdener), dzimusi baronese fon Felkerzāma (von Voelkersahm) - jaundzimušā vecmāmiņa;
• Viņas Ekselence, ģenerāļa fon Gincele (von Günzel) kundze Katrīna, dzimusi Grāfiene fon Zīversa (Gräfin v. Sievers) no Bauņu (Bauenhof) muižas;
• Jaunkundze Minna fon Gersdorfa (Minna v. Gersdorff);
• Jaunkundze Agnese fon Gersdorfa (Agnes v. Gersdorff).

   Kad vecākais dēls Arnolds nosvināja savu 15. dzimšanas dienu, bet jaunākai no pieciem bērniem - Juliāna bija tikai četrus gadus veca, Fītinghofu ģimene zaudēja savu apgādnieku - tēvu Kārli Arnoldu f. Fītinghofu. Avīzes rakstīja: 1848. gada 28. novembrī pulksten 19:00 Valmieras apriņķa Rencēnu pagasta Sauļu (Saulhof) muižā , 44 gadu un 4 mēnešu vecumā miris atvaļinātais kārtības tiesnesis Kārlis Arnolds fon Fītinghofs (Ordnungs-Richter Karl Arnold von Vietinghoff). 

Nāves iemesls bija ļaundabīgs audzējs. 1848. gada 5. janvārī nelaiķis tiek apglabāts Fītinghofu dzimtas kapos, Mazsalacas luterāņu draudzes kapsētā.

  No 1852. līdz 1854. gadam Arnolds Julius f. Fītinghofs Tērbatas universitātē studē kamerālzinātnes (tautsaimniecību), kas tajā laikā ir populāra studiju joma valsts pārvaldes un muižu vadīšanas ierēdņiem. Arnolds ir baltvācu studentu korporācijas "Livonia" biedrs.

   1852. gadā 23. augustā 51 gadu vecais Valtenberģu muižas īpašnieks, bruģu tiesas adjunkts Gustavs Georgs fon Fītinghofs kurš nebija precējies un kuram nebija pēcnācēji, noslēdz vienošanos ar sava mirušā brāļa Kārļa fon Fītinghofa sešiem bērniem: Arnoldu, Kārli, Elīzu, Artūru, Izabellu un Aleksandru, par Valtenberģu muižas pārņemšanu par 235.000 sudraba rubļiem.

   1859. gada 21. februārī Apekalna baznīcā salaulājas Barons Arnolds f. Fītinghofs (Arnold Julius von Vietinghoff) un Helēne f. Tranzē-Rozenek (Helene Dorothea Elisabeth von Transehe-Roseneck).

   1859.gada 17. oktobrī pulksten 13-tos Arnoldam un Helēnai fon Fītinghofiem Valtenberģu muižā piedzima pirmais bērns – meita. 25. novembrī Valtenberģu muižā notiek kristības un meitenei tiek dots vārds Helēna (Helene Julie Clemence von Vietinghoff). Kristībās bērnu turēja vecvectēvs (bērna mātes vectēvs) Barons Gotlībs Volfs (Baron Gottlieb von Wolff ) no Gulbenes (Schwaneburg). Kā krustvecāki minēti:

• Atvaļinātais kārtības tiesnesis un bruņinieks Augusts fon Tranzē (August Ernst Konstantin von Transehe - Roseneck) - jaudzimušā vect``ēvs;
• Jaunkundze Kora fon Tranzē (Cora v. Transehe) - jaudzimušā mātes māsa;
• Kundze Juliana fon Fītinghofa (Frau Juliane v. Vietinghoff)- jaundzimušā vecmāmiņa ;
• Augsti dzimušais Gustavs fon Fītinghofs (hf. Gustav v. Vietinghoff) - jaundzimušā vectēva brālis ;
• Augsti dzimušais Kārlis fon Fītinghofs (hf. Carl v. Vietinghoff) - jaundzimušā tēva brālis;
• Augsti dzimušais Artūrs fon Fītinghofs (hf. Arthur v. Vietinghoff)- jaundzimušā tēva brālis;
• Baronese Albertīne Volfa (Fr. Baronin Albertine Wolff).
• Baronese Karolīna fon Krīdenera (Fr. Baronin Karolina von Krüdener);
• Augsti dzimušais landrāts (zemes padomnieks) G. fon Zīverss (hf. Landrath G. v. Sievers).

   Diemžēl jaundzimusī meitene saslima ar gripu un 1860.gada 12.martā nomira (piecu mēnešu vecumā). 17. martā pulksten 17-os viņa tika apglabāta Fītinghofu dzimtas kapos Mazsalacas luterāņu draudzes kapsētā.

    1860. gada 1.decembrī pulksten piecos pēc pusdienas Arnoldam un Helēnei Fītinghofiem Valtenberģu muižā piedzima dēls Arnolds Gustavs Heinrihs (Harijs) (Arnold Gustav Heinrich (Harry) von Vietinghoff). Zēna kristības notiek 31. decembrī, vecāku dzīves vietā – Valtenberģu muižā, kur kā krustvecāki piedalās:

• Atvaļinātais kārtības tiesnesis fon Tranše no Ramakas muižas (Ordnungsrichter A.D. v. Transche auf Ramaskaln), jaundzimušā vectēvs;
• Jūlijas fon Fītinghofas kundze (Frau Julie v. Vietinghoff), jaundzimušā vecmāmiņa;
• Artūrs fon Fītinghofa kungs (Arthur von Vietinghoff), jaundzimušā tēva brālis;
• Kārlis fon Tranše (Carl von Transhe), jaundzimušā mātes brālis;
• Barons Adalberts fon Mengdens (Baron Adalbert von Mengden);
• Landrāta G. fon Nummers no Idus muižas (Landrath G. v. Nummers uz Idwen);
• Apriņķa deputāta kungs Barons fon Engelharts no Sēļu muižas (Kreisdeputirter Baron v. Engelhardt au. Sehlen);
• Kapteinis fon Freja kungs (Capitain v. Frey);
• Barons Burhards Ceimerns (Burchard Baron Ceumern);
• Barons Bernhards Ceimerns no Braslavas (Bernhard Baron Ceumern auf Braslav);
• Barons Georgs Felkerzāms (Georg Baron Foelkersahm);
• Gustavs fon Fītinghofs (Gustav von Vietinghoff).

   1861. gadā Valtenberģu muižas īpašnieks barons Arnolds f. Fītinghofs dāvina pagasta sabiedrībai 1,3 ha muižai piederošās "Leitīšu" (Leišu) mājas zemes skolas celšanai. Rudenī skolas nams ir gatavs uzņemt skolēnus.

   1862. gada 23. februārī Valtenberģu muižu caur mantojuma dalīšanas līgumu starp saviem brāļiem un māsām: Kārli, Elīzu, Artūru un Izabellu pārņem 28 gadus vecais Barons Arnolds Julius fon Fītinghofs (Arnold Juliuss von Vietinghof) un kļūst par Valtenberģu muižas vienīgo īpašnieku (par 450.000 rubļiem). 

   1863.gadā 5. februārī 11:30 naktī Valtenberģu muižas baronu Arnolda un Helēnas fon Fītinghofu ģimenē piedzima otrais dēls Oskars (Oscar Carl August von Vietinghoff). Zēna kristības notiek 2. aprīlī, Valtenberģu muižā, tās vada Mazsalacas luterāņu draudzes mācītājs Eduards Kīglers, kā krustvecāki piedalās:

• Atvaļinātais kārtības tiesnesis Augusts fon Tranše-Rozenek (vectēvs) (Dim. Ordnungsrichter August Ernst Konstantin von Transehe-Roseneck);
• Barons Adalberts fon Mengdens (Baron Adalbert von Mengden);
• Gotlībs fon Tranše-Rozenek (Karl Gottlieb (krieviski: Bogdan Augustovič) von Transehe-Roseneck);
• Tieslietu students Artūrs fon Fītinghofs (stud. juris. Arthur v. Vietinghoff);
• Mācītāja kundze Vilhelmīne Kīglere (Frau Pastorin W. Kügler);
• Jaunkundze Emma fon Nummersa (Fräul. Emma von Nummers);
• Elīze fon Fītinghofa (Elise Johanna Karolina von Vietinghoff).

   1864.gadā no 16. līdz 30.augustam jaunais Valtenberģu muižas īpašnieks Arnolds fon Fītinghofs pārdod visu savu zemnieku klaušu zemi, 135 ciematus, par dzimts īpašumu. Mājas iepērk gandrīz visi to līdzšinējie īpašnieki (barons tiem dod priekšroku), izņemot 14, kuriem kontraktus uzteic. Šiem zemniekiem ir līdz 1865. g. 23. aprīlī no savām mājām jāaiziet, tādēļ, ka tās ir pārdotas citiem.

    18. novembrī Valtenbergas valsts zemnieki pulcējas pie Valtenberģu muižas lai sveiktu baronu Arnoldu Juliusu fon Fītinghofu 31. dzimšanas dienā un pateiktos par māju pārdošanu. Avīzē Balss par to rakstīts: "Jau no rīta plkst. 7 barona lielkungu modināja vīru kvartets ar trīs šim svinīgajam notikumam izvēlētām Bēthovena un Abata dziesmā. Pēc tam rīta sveiciens no vienas, priekš visas dienas norunātas muzikantu biedrības. Ap plkst. 11-iem četri, no sveicēju pulka izvēlēti vīri devās uz muižu Pēc tam, kad cien. lielskungs Arnolds fon Fītinghofs, un uz sūtīto pārstāvju gribu arī cien. lielmāte parādījās, tad viņiem īsumā tika zināms darīts, kāpēc šodien visi māju saimnieki sapulcējušies un tur klāt pieminēts, ka, kad visi gruntnieki nevarējuši priekšā nākt, šo sūtīto uzdošana esot, cien. lielkungu uz viņa dzimšanas dienu visas valsts vārdā sirsnīgi sveicināt un divus sudraba goda-biķerus ar apzeltītu iekšpusi pasniegt, uz kuriem šāds uzraksts iegravēts: "Valtenbergas dzimts-lielkungam Arnold fon Fītinghof, no viņa valsts gruntniekiem par atminēšanu uz to gadu 1864" un otrs "Valtenbergas dzimts-lielmātei, Helenei fon Fītinghof, no viņas valsts gruntniekiem par atminēšanu uz to gadu 1864". Pēc tam viens no tiem 4 sūtītiem valsts vārdā pateicības rakstu nolasīja, kas īsos, bet svarīgos vārdos to izsacīja, ka valsts vis-vairāki savu pateicību un prieku par to lielkungam parādot, ka lielskungs ne vienu no tiem līdzšinējiem māju saimniekiem pie māju pārdošanas nav aizmirsis, jeb atraidījis, bet ikkatram no tiem vaļu un laiku ļāvis, savu māju pirkt un tā tur par gruntnieku tapt. Cienīgi kungi uz to atbildēja, cik neizsakāmi viņi par to priecājoties, ka zemnieki ar viņiem mierā esot un īpaši lielskungs pieminēja, ka viņam šī diena būšot neaizmirstama palikt, kurā viņa pateicīga valsts viņu iepriecinot un aplaimojot, ka viņš tos dāvinātos goda biķerus ar vienu par piemiņu glabāšot, lai arī viņa pēcnācēji tos redzot, ar gruntnieku bērniem tādā pašā mierā, mīlestībā un saticībā dzīvojot, kā abēju tēvi to darījuši. Abi biķeri nu tika piepildīti un uz turpmāku labklājību iztukšoti. Starp pulksten 3 - 4 bija lielā mājā apakšējās stāva istabās priekš tiem atnākušiem māju gruntniekiem un saimniekiem pulks galdu klāti un bagātīgi ar ēdieniem un dzērieniem apgādāti. Kad visi bija apsēdušies, tad cien. Lielskungs ienāca, tam te sanākušam ļaužu pulkam savu pateicību sacīti. Saimnieki uzcēlušies lielkungu saņēma ar uzrunu, ar kuru visiem dzirdot liecināja, ka Valtenbergas lielskungs savai valstij ar vienu mīļš kungs un tēvs bijis un viņam uz nākamām dienām ilgu un laimīgu mūžu vēlēja. Beidzot vēl daudz skaļa "urrā" saukšana un laimes vēlēšana uz Lielkunga famīliju bija dzirdama. Uz to lielkungs ar sirsnīgiem vārdiem pateicās. Vakarā tika skunstīgi uguņi gaisā laisti, ko saimnieki no Rīgas bija apgādājuši. Lai gan ziemas laiks bija un zeme ar sniegiem apsegta, tomēr gauži jauki izrādījās. Cik maksas došanas atļāva, tika katra no tām dažādām skunstes uguņu daļām skaistuma pēc izmeklēta un no tiem uz to darbu no pilsētas atvestiem cilvēkiem labi galā izvesta. Bez tam bija muiža pati arī visādās krāsās spīguļojošiem uguņiem apgaismota, kā arī ar diviem transparentiem greznota. Pie skunstes uguņu dedzināšanas ļaudis no prieka nevarēja valdīties un ik katru reiz, kad tādu uguni gaisā uzlaida, visi skaļā "urrā" saukšanā uzgavilēja. Beidzot ap pulksten 8, kad pēdīgi bengāliešu liesmas visādās pervēs atspīdēja, tad cien. lielskungs no ļaudīm atvadīdamies tiem ar Dievu sacīja un par visu to šajā dienā viņam parādītu godu no sirds pateicās. Ļaudis atbildēja ar daudzkārtīgu "urrā", kam mūzikas troksnis priecīgi līdz noskanēja. Beidzot vēl pieminams, ka tiem māju gruntnieki un rentnieki, kuru mājas muižas zemei par labu nepārdotas palika, bija piepulcinājušies un līdz ar visiem līksmojušies, tajā priecīgā cerībā dzīvodami, ka varot būt, ari viņiem vienreiz tāda laime varētu notikt, tik pat apmierinātiem gruntniekiem tapt."

   Pēc barona Arnolda Juliusa fon Fītinghofa iniciatīvas Salacas krastā tiek uzcelta neliela koka mājiņa – ādu mītuve, kuru Barons iznomā igauņu uzņēmējam Jānam Lāsam (igauniski - Jaan Laas), kurš tanī pat gadā šeit uzsāk arī vilnas kāršanu. Šo gadu var uzskatīt par Mazsalacas vilnas kārstuves – vēlākās Tekstilfabrikas dibināšanas gadu.

   Valtenberģu muižas ēku inventarizācijas sarakstā ir minēts mūra stallis ar dakstiņu jumtu. No tā var secināt, ka stallis celts laika posmā no 1834. līdz 1864. gadam

   1866. gada 9. septembrī pulksten sešos no rīta Arnoldam un Helēnai f. Fītinghofiem piedzima trešais dēls, kuram vecāki deva vārdu Arnolds (Arnold Bernhard Hubertus von Vietinghoff *09.09.1866. – 29.10.1942.). Kristības notika 8. oktobrī, Valtenberģu muižā. Jaundzimušo kristīja Mazsalacas luterāņu draudzes mācītājs Eduards Kīglers (Eduard Kügler), bet par krustvecākiem bija izraudzīti

•  Braslavas muižas dzimtkungs Buruhards fon Ceumerns (Otto Burchard Bernhard von Ceumern- Lindenstjerna );

• Landrāts G. fon Numers no Idus muižas;
• Apriņķa deputāts barons E. fon Engelharts no Sēļu muižas;
• Apriņķa deputāts fon Freimanis no Nurmu muižas;
• Kārtības tiesnesis Teodors barons Krīdeners;
• Kārlis barons Krīdeners no Oleru muižas;
• Draudzes tiesnesis fon Klots no Puikules muižas;
• Hamilkārs barons fon Felkerzāms no Košķeles muižas;
• Grāfs Mengdens no Mujāniem.

   1867. gadā Arnolds fon Fītinghofs piešķīra 2 pūrvietas zemes pagasta (Valtenberģu valsts) "tiesas mājas" vajadzībām. Tur tiek likti pamati jaunajam pagasta namam, kas savas funkcijas pilda līdz 1956. gadam.  Šis tiek uzskatīts par Mazsalacas miesta dibināšanas gadu.

1868. gadā Arnolds fon Fītinghofs pār Salacu liek celt tiltu, līdzšinējā prāmja vietā. Tiltam ir koka virsdaļa, kas balstīta uz akmens stabiem. Tilta būve izmaksājusi pāri par 6 000 rubļu. Pāri braucējiem par tilta lietošanu jāmaksā tilta nauda: no 3 līdz 5 kap. sudr., atkarībā no vezuma smaguma.

1870. gada 17.oktobrī pulksten 10 no rīta Arnoldam un Helēnai f. Fītinghofiem piedzima ceturtais dēls Konrāds (Konrad Adalbert Egon von Vietinghoff * 17.10.1870. – 11.01.1957.). Mazsalacas luterāņu draudzes mācītājs Eduards Kīglers jaundzimušo kristī 1871. gada 6. janvārī, Valtenberģu muižā.

Kā krustvecāki minēti:

• Bijušais štāba rotmistrs Barons Adalberts f. Mengdens no Liepupes muižas;
• Bijušais apriņķa deputāts barons f. Engelharts;
• Baronese Alma Krīdenera, dzimusi fon Lilienfelde;
• Mācītāja kundze Vilhelmīne Kīglere;
• Mežzinis P. fon Freis no Slulberģu muižas;
• Draudzes ārsts Dr. Heinrihs Tondorfs.

   1871. gada janvārī tiek reorganizēts Mazsalacas luterāņu draudzes konvents. Mācītājiem un muižkungiem paklausīgo pērminderu vietā katrā pagastā tiek ievēlēti neatkarīgi konventa delegāti, ir arī muižas intereses pārstāvoši delegāti (pārsvarā tie ir baroni). Par baznīcas un skolu priekšnieku visā draudzē ievēl Baronu Arnoldu Juliusu fon Fītinghofu;

  1875. gadā avīzes ziņo, ka Valtenberģu muižā barons Arnolds fon Fītinghofs no Vāczemes atvedis dažādas mašīnas, ar kurām atvieglot muižas darbus. Te strādā ar kuļamām, sējamām, uguns dzēšamām mašīnām, ir arī vāczemes arkli, ecēšas, dārza šprices, malkas skaldītāji, šindeļu griezēji un ekseļu mašīnas lopbarības sagatavošanai. Baronam ir lielas siltumnīcas, kurās aug vīnogas, ananāsi un dažādas tropu puķes;

  1877.gada 20. septembrī tiek iesvētīts jaunais Mazsalacas draudzes skolas nams. Jauno skolas namu iesvētīja mācītājs Gotholds Kīglers. Pēc tam sekojošajās svētku runās no baznīcas priekšnieka Valtenberģu muižas dzimtkunga Arnolda barona fon Fītinghofa, Košķeles Liel-Ruļļu māju gruntnieka Jāņa Ruļļa un Skulberģu pagasts Vecvīkšēnu māju gruntnieka Kārļa Kalniņa tika minēti darbi un pūles jaunā nama celšanas gaitā un izsacīti laimes un Dieva svētības vēlējumi skolas turpmākai pastāvēšanai. Ar šo gadu Draudzes skolā sāk strādāt 4 skolotāji, 3 vīrieši, 1 sieviete. Jaunais skolas nams stāv uz Salacas kreisā krasta, 30 soļus no vecās skolas mājas, kas atdota saimnieciskiem mērķiem (graudnieku dzīvoklim). Skola, kura nu bija ierīkota atbilstoši jaunlaiku prasībām, tika piepildīta ar skolniekiem no pašu un apkārtējām draudzēm. Pie 3 zēnu klasēm un vienas meiteņu klases. Jaunās telpas varēja uzņemt līdz pat 150 skolniekus;

1879. gadā Arnolda f. Fītinghofa vecākais dēls Harijs uzsāk studijas Tērbatas universitātē, līdz 1884. gadā tās pabeidz kā kandidāts, bet studijas pabeidz 1886. gadā Minhenē. Harijs studēja ekonomiku un tieslietas, kas bija klasiska izglītība muižniekam, kurš gatavojās gan muižas vadīšanai, gan darbam valsts dienestā.

  1882. gadā  brālim Harijam  pievienojas Oskars f. Fītinghofs, kurš arī studē ekonomiku un politiku. Oskars studijas Tērbatā pabeidz 1886.gadā kā kandidāts, bet 1888. gadā tās pabeidz Berlīnē.

 1885.gadā Barons Arnolds Julius fon Fītinghofs kopīgi ar Krapes muižas Baronu Nikolaju Georgu fon Fītinghofu-Šēlu (Nikolai Georg von Vietinghoff-Scheel) no Jumpravas (Jungfernhof) Rīgas Doma baznīcai dāvina vitrāžu "Apustuļi Pēteris un Pāvils". Vitrāžass metu zīmējis Drēzdenes vēsturisko ainu gleznotājs Antons Dītrihs (*1833.–†1904.), tā izgatavota Bruno Urbana (*1851–†1910) darbnīcā, Drēzdenē, 1885. gadā. Vitrāžas izmēri: 545 x 145 cm. Otrā pasaules kara laikā vitrāža tika izņemta un novietota baznīcas pagrabā, bet 1962. gadā to restaurēja Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas pasniedzējs Alfrēds Lilientāls (1886–1980) ar audzēknēm, bet 2011.–2012. gadā to vēlreiz restaurējis Andris Kļavnieks;

   1886. gada 8. jūnijā Barons Arnolds fon Fītinghofs kopā ar ģimeni ierodas savā nesen mantotajā Nešvicas muižā, Saksijā. Pēc telegrāfiski nosūtītās ziņas, ka jaunie īpašnieki ieradīsies, bijušais Grāfu Rīšu nams tika pienācīgi izpušķots ar karogiem, vainagiem un izgreznots ar goda vārtiem. Pulksten 2:00 pēc pusdienas sabrauca visi kungi, muižas nomnieki un baznīcas priekšnieka vietnieks, Logas muižas īpašnieks Hoknera kungs, lai ar svētku komiteju apsveiktu un svinīgi saņemtu jauno muižkungu Arnoldu Juliusu f. Fītinghofu pie viņa muižas robežas.
Pulksten 2:45 barona kungs, savu trīs dēlu: Harija, Oskara un Arnolda pavadībā, atbrauca pie Holšaeru robežas. Baltās drānās ģērbusies pilsmuižas nomnieka meita, Vogel jaunkundze Baronam pasniedza lauku puķu pušķi. Sekoja svinīgas uzrunas un laimes vēlējumi.

Šajā gadā Arnolds Bernhards f. Fītinghofs uzsāk ekonomikas studijas Tērbatas universitātē.

1887. gadā Nešvicas majoratmuižas un Valtenberģu muižas īpašnieks Barons Arnolds Julius fon Fītinghofs kļuva par Brīvkungu un pieņēma uzvārdu Fītinghofs-Rīšs (Vietinghoff-Riesch), tādā veidā izceļot savu radniecību ar Nešvicas majorātmuižas īpašnieku Rīšu dzimtu Saksijā;

  1889.gadā jaunākais no brāļiem Fītinghofiem – Konrāds uzsāk ekonomikas studijas Tērbatas universitātē, kaut gan viņu vairāk saista māksla un mūzika.

   1890. gada 18. aprīlī tiek likts pamatakmens Mazsalacas luterāņu draudzes baznīcas piebūvei. Draudze sapulcējās kuplā skaitā un nostājās gar jaunās baznīcas topošajiem pamatiem. Pulksten 3-os pēc pusdienas mācītājs Gotholds Kīglers sāka svinīgu uzrunu. Pēc tam runāja baznīcas patrons - barons Arnolds fon Fītinghofs-Rīšs, ar dzejas vārdiem sakot: "lai namu ceļot uz Dievu paļaujamies…". Pēc viņa runu saka baznīcas priekšnieks, Idus muižas barons, majors Gideons fon Numers un Sēļu dzimtkungs Engelhards. Kad runas bija pabeigtas, mācītājs Gotholds Kīglers baznīcas pamata akmenī ielika metāla kastīti ar brošūru par baznīcas senlaikiem, līdzšinējās baznīcas bildi, Jauno Derību un dažas šī laika kapara un sudraba naudas gabalus. Kad mācītājs bija svētības vēlējumu izteicis, tad vietu pamatos aizmūrēja. Pēc tam būvmeistars, arhitekts Johans Brauna kungs novēlēja jaunajam namam un tā apmeklētājiem Dieva aizsardzību.

   1893.gada 27. maijā tiek nodibināta "Valtenbergas Labprātīgā ugunsdzēsēju biedrība". Par biedrības priekšnieku tiek izraudzīts Arnolds Julius f. Fītinghofs-Rīšs, par virspavēlnieku viņa dēls un Valtenberģu muižas pārvaldnieks Oskars fon Fītinghofs-Rīšs, par viņa vietnieku – aptiekārs Roberts Brēma kungu, bet par goda biedru - apriņķa priekšnieka vietnieks E. fon Razdecky kungs no Rūjienas;

   7. jūlijā, ar barona Arnolda fon Fītinghofa-Rīša gādību Ramaņa namā tiek atvērts traktieris (viesu nams), kurā pasniedz gan vienkāršākus, gan arī smalkus ēdienus, dzērienus un var dabūt arī naktsmājas;

  1894. gada 12. jūnijā notiek "Valtenbergas Labprātīgās ugunsdzēsēju biedrības" viena gada jubilejas svinību pasākums. 43 spēcīgi, mundieros tērpti jaunekļi mūzikas pavadībā devās no biedrības nama uz Valtenberģu muižu lai sveiktu savu priekšnieku – dzimtkungu Arnoldu Juliusu fon Fītinghofu-Rīšu. Pie pils pulciņš Valtenbergas jaunavu ugunsdzēsējiem pasniedza dāvanu - pašu rokām darinātu sarkanu zīda karogu ar uzrakstu: "Par godu Dievam, par sargu tuvākam" un zelta naglu. Karogu saņēma biedrības priekšnieks Barons Arnolds Julius fon Fītinghofs, biedrības vārdā pateikdamies un iesita naglu karoga kātā par zīmi vienotībai, stiprumam un pastāvībai. Tālāk sekoja biedrības manevri pils priekšā un Barona sagādāti atspirdzinājumi svinību dalībniekiem. Pēc tam gājiens turpinājās līdz Skaņam kalnam, kur svinības turpinājās;

   1896.gada Valtenbergas pagasts vienojas ar Baronu Arnoldu fon Fītinghofu par divu galveno ceļu bruģēšanu caur Valtenbergas miestu. Pagasts apņemas pievest akmeņus, miesta iedzīvotājiem jāpieved smilts, bet Barons samaksās darba algu bruģētājiem.

   Vasaras svētku otrajā dienā "Valtenbergas Labprātīgā ugunsdzēsēju biedrība" rīko svētku gājienu uz Valtenberģu muižu, kur biedrības goda biedrs Arnolds fon Fītinghofs-Rīšs bija visus aicinājis uz cara Nikolaja kronēšanas dienas svinībām. Muižas parkā Barons Arnolds f. Fītinghofs–Rīšs sveica ugunsdzēsējus ar uzrunu par šīs dienas nozīmīgumi. Klātesošie nodziedāja valsts himnu. Pēc tam sākās dejas, kurās spēlēja ugunsdzēsēju orķestris. Barons visus viesus cienāja ar dažādiem atspirdzinājumiem.

   Vasarā Barons Arnolds fon Fītinghofs–Rīšs liek paplašināt savas dzimtas kapus Mazsalacas luterāņu draudzes kapsētā un tos iežogot ar ķieģeļu sienu, kas celta pēc Pērnavas pilsētas arhitekta Hugo fon Volfelda (Hugo Magnus Johann von Wolffeldt ) projekta.

   1897. gada 10. jūlijā Valtenberģu muižas palīg-telegrāfa nodaļa tiek pārcelta no muižas uz jaunām telpām Valtenbergas miestā, kur atradīsies arī pasts. Kā pasta- telegrāfa nodaļas priekšnieks tiek iecelts bijušais Limbažu pasta priekšnieka vietas izpildītājs G. Pezholca kungs, bet viņa vietnieks M. Dreiberga kungs no Upes muižas pasta stacijas. Daudz pūļu pasta stacijas iekārtošanā veltījis Barons Arnolds fon Fītinghofs - Rīšs. Turpmāk savu pastu caur šejieni saņemt pieteikušies: Skulberģu pagasts un muiža, Jaun un Vec-Ates muižas un pagasti, Košķeles pagasts, Sēļu pagasts, Ungurpils muiža un pagasts. Pasta sūtījumi turpmāk pienāks četras reizes nedēļā, naudas sūtījumi un vērts-pakas otrdienās un piektdienās, visa cita korespondence vēl arī ceturtdienās un svētdienās. Sūtījumus uz Rūjienu nosūtīs pl. 5:00 no rīta, bet no Rūjienas tie pienāks pl. 1:15 pēc pusdienas.

  1904. g. 23. aprīlī Arnolds Julius fon Fītinghofs sadala savu mantu starp četriem dēliem, ar nosacījumu, ka dēliem jāuztur vecāki līdz viņu mūža beigām. Vērtīgākais īpašums Nešvicas majorātmuiža Saksijā tiek vecākajam dēlam Harijam. Ar īpašu aktu dēlam Oskaram tiek noformēta Valtenberģu muiža, kas ar visiem piederumiem tiek novērtēta par 374394 sudraba rubļiem un 58 kapeikām. (Rīgas Valmieras zemes grāmata Nr. 177, Mazsalacas pils muiža). Jaunākajiem dēliem Arnoldam un Konrādam viņu daļas tiek izmaksātas naudā.

   1905. gada 27. decembrī revolucionārā komiteja sociāldemokrāta Krišjāņa Boča vadītie nemiernieki iebrūk Valtenberģu pilij un to nodedzina. Uzbrukuma laikā pilī atrodas Arnolds Julius f. Fītinghofs-Rīšs, kurš fiziski necieš, bet ir spiests noskatīties kā tiek nodedzināta viņa pils un alus brūzis. Revolucionārā komiteja aizliedz no pils iznest jebkādas fon Fītinghofiem piederošas mantas. Tā liesmas aprija visu fon Fītinghofu iedzīvi, tai skaitā vēsturisku mantojumu – bibliotēku, kurā glabājās vērtīgas grāmatas un unikāli dokumenti gan no Gustava fon Felkerzāma, gan iepriekšējām paaudzēm.

   Barons Arnolds Julius fon Fītinghofs-Rīšs turpmākās divas nedēļas dzīvo pie Valtenberģu muižas aldara Oskara Ores, tad pārceļas uz daktera Rozīša namu Valtenbergas miestā, kur dzīvo aptuveni mēnesi, pēc tam kopā ar dēlu Oskaru pārceļas uz Rīgu. 

   Turpmāk fon Fītinghofi  uz saviem kopīgiem ģimenes pasākumiem pulcējas Alūksnē, pie Arnolda Bernharda un Helēnas f. Fītinghofiem. Domāju, ka  Mazsalaca palika Fītinghofu sirdīs, jo šeit bija viņu dzimtas mājas, šeit Mazsalacas luterāņu draudzes kapsētā atdusas gandrīz visa viņu dzimta. Neskatoties uz to, 1905. gada notikumi f. Fītinghofu atmiņā glabāja lielu rūgtumu un vairāk vai mazāk pelnītu aizvainojumu par zaudēto dzimtas īpašumu. Atgriezties šeit bija pārāk sāpīgi.

Barons Arnolds Julius fon Fītinghofs-Rīšs miris 1918. gada 29. decembrī Rīgā, 85 gadu vecumā.

Helēne Doroteja fon Fītinghofa (Transehe -Roseneck) mūža nogali pavada Nešvicas īpašumā pie vecākā dēla Harija, kur 1923. gada 24. jūlijā mirusi (85 gadu vecumā) un apglabāta.