Oskars fon Fītinghofs

Oscar Carl August von Vietinghof

*1863. - † 1927. 

   1863.gadā 5. februārī  pulksten 11:30 pēc pusdienas, Valtenberģu muižas baronu Arnolda un Helēnas fon Fītinghofu ģimenē piedzima otrais dēls Oskars (Oscar Carl August von Vietinghoff). Zēna kristības notiek 2. aprīlī, Valtenberģu muižā, tās vada Mazsalacas luterāņu draudzes mācītājs Eduards Kīglers, bet kā krustvecāki minēti:

  • Jaundzimušā vectēvs atvaļinātais kārtības tiesnesis, Augusts fon Tranše-Rozenek (Dim. Ordnungsrichter August Ernst Konstantin von Transehe-Roseneck);
  • Helēnas svainis (māsas Šarlotes Karolīnas vīrs) Barons Adalberts fon Mengdens (Baron Adalbert Leon Theodor von Mengden);
  • Helēnas brālis valsts padomnieks Gotlībs fon Tranše-Rozenek (Karl Gottlieb (krieviski: Bogdan Augustovič) von Transehe-Roseneck);
  • Arnolda brālis tieslietu students Artūrs fon Fītinghofs (stud. juris. Baron Arthur Reinhold v. Vietinghoff);
  • Mācītāja kundze Vilhelmīne Kīglere (Frau Pastorin W. Kügler);
  • Jaunkundze Emma fon Nummersa (Fräul. Emma von Nummers);
  • Arnolda māsa Elīze fon Fītinghofa (Elise Johanna Karolina von Vietinghoff).

   1882. gadā Oskars f. Fītinghofs, uzsāk ekonomikas un politikas studijas Tērbatas universitātē. Oskars studijas Tērbatā pabeidz 1886.gadā kā kandidāts, bet 1888. gadā studijas tiek pabeigtas Berlīnē.

Tērbatas universitātes studenti, korporācijas Livonia biedri Maks f. Middendorfs un Oskars f. Fītinghofs
Tērbatas universitātes studenti, korporācijas Livonia biedri Maks f. Middendorfs un Oskars f. Fītinghofs

   1888. gadā, pēc studiju pabeigšanas Oskars atgriežas tēva mājās Valtenberģu muižā. Pa šo laiku tēvs Arnolds Julius f. Fītinghofs bija kļuvis par Nešvicas majorātmuižas mantinieku, jo viņa vec-vecmāmiņa bija šīs muižas īpašnieka Grāfa Volfganga fon Rīša (Count Wolfgang von Riesch) meita Baronese Helēne fon Rīša (Bsse Helene Maria Esther von Riesch). Lai uzsvērtu šo dižciltīgo radniecību visa Fītinghofu ģimene mainīja uzvārdu, papildinot to ar Saksijas grāfa uzvārdu "Rīš" un turpmāk saucās fon Fītinghofi-Rīši (von Vietinghof-Riesch).

   Tēvs Arnolds iecēla Oskaru par Valtenberģu muižas pārvaldnieku un savā pārraudzībā pamazām nodeva zināšanas un prasmes dēlam, gatavojot viņu ne vien patstāvīgai muižas pārvaldīšanai, bet arī iesaistot Valtenbergas miesta un pagasta sabiedriskajā dzīvē.

  1892.gadā, naktī no 16. uz 17. oktobri, Valtenbergas miestā stiprā vējā aizdegas ādmiņa Kopauna nams.  Uguns apdraud arī citas ēkas, tāpēc ugunsdzēsēji strādā īpaši atbildīgi un pašaizliedzīgi. Lielu drosmi izrāda dakteris Ernests Rozītis, kura jaunuzceltais nams arī ir stipri apdraudēts. Pateicoties jaunajam Baronam Oskaram fon Fītinghofam-Rīšam un muižas ļaudīm, kas atsteidzās palīgā, izdodas nepieļaut ugunsgrēka tālāku izplatīšanos, bet ādmiņa nams nodeg līdz pamatiem. Liesmās galu ņem 1 zirgs, 1 govs un 2 cūkas. Lai efektīvāk cīnītos ar uguns nelaimēm, tiek domāts par ugunsdzēsēju komandas dibināšanu un nepieciešamā inventāra iegādi.

 1893.gada 27. maijā tiek nodibināta "Valtenbergas Labprātīgā ugunsdzēsēju biedrība".

  • Par biedrības priekšnieku tiek izraudzīts Barons Arnolds Julius f. Fītinghofs-Rīšs;
  • par virspavēlnieku viņa dēls un Valtenberģu muižas pārvaldnieks Oskars fon Fītinghofs-Rīšs;
  • par virspavēlnieka vietnieku – aptiekārs Roberts Brēma kungs,
  • par goda biedru - apriņķa priekšnieka vietnieks E. fon Razdecky kungs no Rūjienas;

   Šī gada 2. novembrī dibināta arī Valtenbergas Krāj-aizdevu sabiedrība. Pēc 14 mēnešu darbības rezultātiem – kases apgrozījums bija 93 000 rbļ., kas vērtējams kā ļoti labs. Biedriem dividendēs izmaksā 6.5%. Biedru skaits bija aptuveni 110. Krāj-aizdevu sabiedrības direktori ir Baroni Oskars fon Fītinghofs-Rīšs un Emīls fon Volfs no Valdekas pils, Košķeles pagastā. Sabiedrības komitejā strādā: A. Daulbergs, Arnolds Ore un J. Riekstiņa kungi. Vēlāk komitejā ievēl vēl divus jaunus biedrus: dakteri Ernestu Rozīti un aptiekāru Robertu Brēma kungus.

   1904. g. 23. aprīlī Arnolds Julius fon Fītinghofs-Rīšs sadala savu mantu starp četriem dēliem, ar nosacījumu, ka dēliem jāuztur vecāki līdz viņu mūža beigām. Vērtīgākais īpašums Nešvicas majorātmuiža Saksijā tiek vecākajam dēlam Harijam. Ar īpašu aktu dēlam Oskaram tiek noformēta Valtenberģu muiža, kas ar visiem piederumiem tiek novērtēta par 374394 sudraba rubļiem un 58 kapeikām. (skat. Rīgas Valmieras zemes grāmata Nr. 177, Mazsalacas pils muiža). Jaunākajiem dēliem Arnoldam un Konrādam viņu daļas tiek izmaksātas naudā.

Šajā pat gadā jaunais Valtenberģu muižas īpašnieks Barons Oskars fon Fītinghofs-Rīšs piešķir Valtenbergas miestam jaunus apbūves gabalus gar Rūjienas ielu (Nr.43-56) un 26 gruntsgabalus gar Pērnavas ielu;

  • 1905. gada vasarā briest neapmierinātība ar Krievu – Japāņu karam izsludināto mobilizāciju. Aktivizējas sociāldemokrāti. Valtenbergas miestā tiek izplatītas proklamācijas ar aicinājumu nestāties kara dienestā. Pa iesaukšanas laiku izceļas nemieri - tiek izsisti logi valsts monopola veikalam  un uradņika dzīvoklim. Zemnieks Kārlis Bērziņš (ar iesauku Pasaules Bērziņš) organizē stāšanos sociāldemokrātu partijā. Partijas biedra nauda noteikta – 20kap. mēnesī.

  • 26. septembrī notiek bruņots uzbrukums Valtenbergas monopola (degvīna) veikalam. Uzbrucēji ceļā no Valmieras vispirms izlaupījuši un izdemolējuši monopola veikalu Matīšos, nošāvuši veikalnieku, sasituši telefona centrāli un tad devušies uz Valtenbergu. No Matīšiem tiek padota ziņa par notikušo un īsi pirms pusnakts Valtenbergā jau gaida ierodamies uzbrucējus. Pie monopola veikala aizsardzības pozīcijās nostājušies uradņiki, Barons Oskars fon Fītinghofs-Rīšs ar dažiem muižas ļaudīm un Barons Ginzels ar palīgiem no Bauņu muižas (kopā 9 vīri). Drīz piebrauc divi pajūgi – slēgts četrjūgs un vaļējs trijjūgs ar sociāldemokrātiem (pavisam kādi 12 - 14 vīri). Trīs vīri izkāpj un dodas monopola veikala virzienā. Viņiem tiek uzsaukts: "Apstāties!". Tajā brīdī sākas abpusēja apšaudīšanās (dzirdēti aptuveni 50 šāvieni), pēc kā sociāldemokrāti steigšus salec ratos un aizbēg. Uzbrucēju vajāšanu un pakaļdzīšanos neiespējamu padara liels ziņkārīgo pūlis, kas dzirdot apšaudi izgājis miestiņa ielās. Aizbēgušo uzbrucēju ievainojumus nevar noteikt, bet aizstāvju pusē ir smagi ievainots Bauņu muižas kalējs Zalcmans, kurš no gūtajiem ievainojumiem mirst. Vēl vieglus ievainojumus gūst Barons Oskars f. Fītinghofs-Rīšs un Barons f. Ginzels;
  • 27. septembra rītā Vecatē tiek sagūstīts rokā ievainots vīrs, kas vietējiem lielījies, ka piedalījies Matīšu monopola veikala demolēšanā un vēlāk uzbrukumā Valtenbergas monopolam;
  • 30. oktobrī Valtenbergā tiek noturēts pirmais mītiņš sociāldemokrāta Kārļa Bērziņa vadībā;
  • 23. novembrī Augusts Bušs, Pēteris Pētersons un Ādams Noldbergs nozāģē telefona stabus un pārgriež vadus pie Jaun-Ates muižas, ar nolūku pārtraukt telefona sakarus starp Valmieru un Valtenberģu muižu;
  • 28. novembrī notiek liela Mazsalacas draudzes sapulce, kurā Valtenbergā tiek pasludināja ticības brīvība, skolas šķiršana no baznīcas un baznīcas nošķiršana no valsts. Tiek nolemts atstādināt no amata Mazsalacas draudzes mācītāju Frīdrihu Grāvi, kam draudze negribīgi, bet tomēr piekrīt;
  • 30. novembrī Reiņa Cukura vadībā notiek izpildu komitejas vēlēšanas. Par komitejas priekšsēdētāju ievēl Jāni Muižnieku;
  • Pagaidām starp nemierniekiem un Valtenberģu muižas Baroniem pastāv vienošanās, ka muiža netiks demolēta un dedzināta bet jūtot saspringto situāciju Oskars fon Fītinghofs-Rīšs dodas meklēt palīdzību pie sava brāļa Arnolda uz Alūksni, kur izvietojies dragūnu pulks; 
  • 1. decembrī mācītājs Grāve ar ģimeni atstāja Valtenbergu, un aizbrauc uz Rīgu, paņemot līdzi tikai pašu nepieciešamāko, bet pārējās mantas aizved uz Valtenberģu muižu, kur Barons Arnolds f. Fītinghofs-Rīšs tās atļāvis noglabāt;
  • 22.decembrī, saņemot ziņu, ka uz Valtenbergu dodas dragūnu soda ekspedīcija, draudzes skolotājs Reinis Cukurs pamet Valtenbergu un bēg vispirms uz Somiju, tad tālāk uz Šveici;
  • 23. decembrī Valtenbergā ierodas soda ekspedīcija aptuveni 60 vīru sastāvā ar 2 lielgabaliem un sāk tvarstīt nemieru cēlājus. Pie draudzes skolas tiek sadedzinātas Reiņa Cukura mantas, vairākus manuskriptus, inventāru un drēbes.
  • 24. decembrī, pēc baznīcas pērminderu uzaicinājuma, Svētvakara dievkalpojumu Mazsalacas draudzes baznīcā notur Rūjienas mācītājs Bērs. Pēc Dievkalpojuma iznākot no baznīcas ļaudis atrod izkaisītas proklamācijas ar aicinājumu trešajos Ziemassvētkos pulcēties uz mītiņu Sniedzēnu kalnā.
  • 27. decembrī: Krišjānis Bočs, Pauls Janels, Mārcis Janels, Jānis Grīnvalds, Jānis Grāpis un Eduards Grāpis iebruka Valtenbergas pagasta namā, un, iznesot no turienes ķeizara portretu, Krievijas nacionālo karogu un tāpat lielu skaitu grāmatu un dokumentu, uztaisīja minētā nama tuvumā ugunskuru, kurā publiski sadedzināja ķeizara attēlu, Krievijas nacionālo karogu un pagasta grāmatas. Krišjānis Bočs, Pauls Janels un Tenis Ozols kopējiem spēkiem iebruka valsts degvīna veikalā, sasita tur esošās pudeles, daļēji pilnas ar vīnu un daļēji tukšas, un iznīcināja veikala mantu, ieskaitot grāmatas un dokumentus, ar ko nodarīja valstij zaudējumus 1887 rubļu 57 kapeiku apmērā. Pēteris Pētersons, Tenis Ozols, Eduards Grāpe un Krišjānis Bočs iebruka Mazsalacas baznīcas krogā un atriebībā par reibinošu dzērienu izsniegšanu dragūniem, kas dažas dienas pirms tam atradās Mazsalacā, sasita un iznīcināja minētajam krogam piederošas 80 pudeles vīna un 300 pudeles alus;
  •    Izārdījušies pa Valtenbergas miestu, nemiernieki dodas uz Valtenberģu muižas pili, lai to nodedzinātu. Ielauzušies pilī, dumpinieki paziņo, ka muižas kalpiem ir atļauts paņemt pilī esošās personīgās mantas, bet neko no fon Fītinghofu mantām iznest nedrīkst. Pils pirmais stāvs tiek piekrauts ar salmiem un aizdedzināts. Valtenberģu muižas kungu māja un alus brūzis tiek nodedzināti. Liesmas aprij visu Fītinghofu iedzīvi, tajā skaitā vēsturisku mantojumu – bibliotēku, kurā glabājās vērtīgas grāmatas un unikāli dokumenti gan no Gustava fon Felkerzāma laika, gan iepriekšējām paaudzēm.

    Par Fītinghofu-Rīšu ģimenes kopā sanākšanas vietu kļūst Alūksnes Jaunā pils, kur līdz 1918.gada nogalei saimnieko Oskara brālis Arnolds Bernhards fon Fītinghofs-Rīšs ar sievu Helēni (Helene Elisabeth Renee von Vietinghoff-Scheel).

Fītinghofi pie Alūksnes Jaunās pils
Fītinghofi pie Alūksnes Jaunās pils

   1907. gada 29. augustā Alūksnē (Marienburg) Oskars f. Fītinghofs-Rīšs apprecas ar Valdekas pils īpašnieka Barona Emīla Volfa šķirto sievu Gerdu fon Wolf (Gerda Anna Eugenie von Wolff (Laurell). 

   1908. gada 29. septembrī Jūrmalā, Bulduros Oskaram un Gerdai fon Fītinghofiem-Rīšiem piedzimst dēls Arnolds Hans (Arnold Hans Gerhard von Vietinghoff-Risch).

Oskars f. Fītinghofs ar dēlu Arnoldu Hansu  (Arrni)
Oskars f. Fītinghofs ar dēlu Arnoldu Hansu (Arrni)

  1911. gadā cerot atgūt savu īpašumu, Oskars fon Fītinghofs-Rīšs saņem aizdevumu no Vidzemes bruņniecības nama un noorganizē Valtenberģu pilij jauna jumta izbūvi, cenšoties saglābt un atjaunot savu īpašumu - nodegušo Valtenberģu pili. Jumts pasargā pili no pilnīgas sabrukšanas, bet ar to arī atjaunošanas darbi beidzas. Viss mainās. Nekas vairs nevar atgriezt vecos laikus.

   1920. gadā jaundibinātā Latvijas valsts īsteno Agrāro reformu muižas zemi sadalot. 1921. gadā Valtenbergas pagasta padome nolemj piešķirt Valtenberģu muižas centra daļu (70 pūrvietas, jeb 94.2 ha) starp muižu un miestu, kopā ar dažām ēkām, kā neatsavināmo daļu bijušajam īpašniekam Oskaram fon Fītinghofam. Īpašuma nosaukums "Aizupes". 

    1924. gadā pēc Mazsalacas Skolu biedrības pieprasījuma, Valtenberģu muižas centrs ar nodegušo pili, saimniecības ēkām un parku tiek piešķirts Mazsalacas Skolu biedrībai, ar nolūku pili atremontēt un iekārtot tur vidusskolu. Pavisam skolas vajadzībām tika piešķirtas 37 pūrvietas aramzemes ar nosaukumu "Priedaine". Oskaram Fītinghofam-Rīšam paliek Valtenberģu muižas neatsavināmā daļa ar nosaukumu "Aizupes". Oskars f. Fītinghofs-Rīšs savam īpašumam par pārvaldnieku salīgst Vilhelmu Jēgeru, kurš kārto lietas barona vārdā.

   Uz 1927. gada 4. martā sastādīta dāvinājuma līguma pamata par Valtenberģu muižas neatsavināmās daļas īpašnieci kļūst Oskara fon Fītinghofa sieva Gerda (Gerda Eugenie von Vietinghoff (dzimusi fon Laurell).  Pēc diviem mēnešiem (1927. gada 5. maijā) Oskars fon Fītinghofs nomira. 

1929. gadā sākas pils atjaunošanas darbi
1929. gadā sākas pils atjaunošanas darbi

1929. gadā, pateicoties Mazsalacas vidusskolas direktora Arnolda Treimaņa iniciatīvai sākas pils atjaunošanas darbi, ar nolūku ierīkot tur ģimnāziju. Pēc trīs gadu rekonstrukcijas darbiem, 1932. gada rudenī divi pils stāvi bija gatavi uzņemt audzēkņus un notiek vidusskolas pārcelšanās uz jaunajām telpām. 16. septembrī pils tiek iesvētīta un sākas mācības, bet būvdarbi trešajā stāvā turpinās vēl līdz 1933. gada vasarai.

© 2026 Salisburg pictures
Izveidots ar Webnode
Izveido savu bezmaksas mājas lapu! This website was made with Webnode. Create your own for free today! Uzsākt darbu